vai kādreiz esat strādājis sapņu darbu?!
Es pirmo reizi ar tādu darbu saskāros, kad strādāju bungu (sitamo instrumentu) ražotnē, Rīgā, Latvijā.
Nebija problēmu strādāt līdz 21:00/22:00 vakarā, jo tas nelikās kā ''īsts darbs'', mēs gājām uz darbu ar visu sirdi un dvēseli.
Pēdējā laikā es atskārtu, ka strādāt pie kāda cita nav tik izdevīgi, jo lai nokļūtu uz darbu galvaspilsētā ir challenge nomaksāt dzīves vietu, kas būtu pietiekami tuvu, kā arī jābrauc ar sabiedrisko transportu uz darbu, jo auto stāvvietas, degvielas cenas un nolietojums galvaspilsētā ir diezgan augsts.
Tas bija viens no iemesliem, kāpēc es izvēlējos izveidot savu uzņēmumu dzimtajā pilsētā, jo arī vietējie ir pelnījuši skaisti sakoptus auto.
Tas nenotika uzreiz. Sākumā es pastrādāju pie citiem, lai apgūtu konkrētās jomas zināšanas un izpētītu "virtuvi" un back office uzņēmumiem, kas jau sekmīgi darbojās.
Paralēli nopelnīto naudu ieguldīju darba instrumentos un izejvielās. Manā gadījumā tās bija ķīmijas un pulēšanas mašīnītes, putekļu sūcēji un mikrošķiedras dvieļi.
Savās brīvdienās es uzmeklēju kāda pazīstama cilvēka garāžu vai servisu, kurām varētu turpināt attīstīt iegūtās prasmes pie nozares profesionāļiem.
Tā es pamazām būvēju savu tēlu un zīmolu, kā "dīteileris". Savukārt, vakarā pie TV sēdēju un skatījos Youtube video, kuros vācieši, angļi, ''štatu'' un Kanādas džeki spodrināja simtos tūkstošos vērtus spēkratus un būvēja sapņu garāžas, cerībā, ka kādu dienu arī man tā paveiksies...